“Kad man zvana no Latvijas iekšzemes un vaicā par iespēju ierīkot spici, pirmais, ko vaicāju, – kā izskatās uzarts lauks, vai tas ir smilšains, vai ir māls un akmeņi. Tas palīdz spriest par vietu, nemaz to neapmeklējot klātienē,” turpina Indriķis Slava. “Spici var ierīkot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis nav zemāks par deviņiem metriem.
Taču situācijās, kad ūdens ir mazāk, blakus vienu otrai var ierīkot vairākas spices, kuras tiek pievienotas vienam sūknim. Tā esam apvienojuši pat līdz sešām spicēm. Starp tām ievērojām divu triju metru atstatumu.”
Ūdens, kas ir visas dzīvības pamatelements, dabā atrodas nemitīgā kustībā. No zemes virsmas un okeāniem, pat no Antarktīdas ledājiem tas iztvaiko, uzkrājas atmosfērā un mākoņu veidā, vēju nests, nokļūst tālu prom no savas pirmvietas, lai kā lietus vai sniegs dotu valgmi kādam izslāpušam dabas nostūrim pavisam citā kontinentā. Daļu atmosfēras nokrišņu asimilē augu valsts, daļa ar virsmas noteci nokļūst upēs un ezeros, daļa atkal iztvaiko, bet daļa ūdens iefiltrējas augsnē un nonāk gruntsūdeņos. Latvijā gada vidējo nokrišņu summa parasti ir 650-750 mm robežās, aptuveni trešdaļa no tās nokļūst gruntsūdeņos.
Ar dziļurbumu iegūtais ūdens ir kvalitatīvāks, salīdzinot ar ūdeni, kas iegūts no augšējiem zemes slāņiem jeb kvartāra slāņiem, jo ir izolēts no bakterioloģiskā piesārņojuma – tas atrodas starp ūdens necaurlaidīgiem slāņiem. Dziļurbuma jeb artēziskā urbuma izbūvei tiek veikti urbšanas darbi, sasniedzot ūdensnesoša horizonta dziļumu.
Ar šo metodi darbu var paveikt ļoti ātri, var lietot plastmasas cauruli un sintētisko sietu. Var izveidot apbērumu ražības palielināšanai. Var tikt cauri līdz pat 10 m bieziem māla slāņiem, vidēji bieziem dūņu slāņiem, kā arī akmeņu slāņiem, kur frakcijas diametrs ir mazāks par novadšļūtenes diametru.
Spices ierīkošanai, vispirms tas ir Diametrs – Polietilēna spicēm visizplatītākais diametrs ir 32mm un achievedāla spicēm – 40mm (jeb one ¼”). Ūdens spici aprīko ar virszemē novietojamu ūdens sūkni, jeb tā tautā dēvēto “hidroforu”.
Ūdens ieguves veida izvēli nosaka vairāki faktori: vēlamais iegūstamā ūdens daudzums, mājas atrašanās vieta un tās ģeoloģiskās īpašības.
Arī Latvijā netrūkst cilvēku, kas tic šādām pārdabiskām spējām. Ja mēs pievēršamies šim jautājumam tīri balstoties uz loģiku un pierādījumiem, tad joprojām NAV zinātniski pierādīts, ka āderes eksistētu un ka tās jebkādā veidā norādītu uz kādu ūdens dzīslu (vai pat vienkārši ūdeni spainī).
Blīvākās māla gruntīs vispirms izveido urbumu. Ja spici izdodas ierīkot āderu krustpunktā, ūdens parasti pietiek, taču ne vienmēr apmierinās tā kvalitāte, jo ūdeni savāc no sekliem horizontiem, kas nav pasargāti no piesārņojuma. Mūsdienīgās mājās spici vairāk izmanto kā pagaidu risinājumu, dziļurbuma ierīkošana kamēr nav ierīkota grodu aka vai dziļurbums.
Nepareizs ir arī uzskats, ka ap spici pazemē veidojas dobums. Smiltis cieši piekļaujas spices kolonnai. Ierīkošanas laikā grunts tiek atbrīvota tikai no ļoti sīkiem piemaisījumiem – pārsvarā māla duļķēm.
Ja vietā, kur vēlaties ierīkot spici ir mālaina zeme, tad visticamākais, ka ar spices ielikšanu nebūs līdzēts un atliks vien izvēlēties kādu no citiem ūdens ieguves veidiem – grodu aku vai dziļurbumu.
Tīrīšana ietver nogulšņu un smilšu noņemšanu, kā arī nepieciešamo tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošanu, lai atjaunotu optimālu ūdens plūsmu un tīrību.
Ja urbums ir dziļāks par twenty metriem vai arī ūdens patēriņš ir lielāks par 10m3/dnn, pirms urbuma izbūves ir jāsaņem Valsts vides dienesta Zemes dzīļu izmantošanas licence.
Tādējādi pašam jāparūpējas par to, lai pievadītu mājai ūdeni, kā arī atbilstīgi likumdošanai notekūdeņi tiktu savākti un nepiesārņotu copyrightārtējo vidi.